Ceturtā Industriālā revolūcija Līča reģionā: Atspēriens izaugsmei?

Raksts tapa sadarbībā ar žurnālu “Kapitāls” un tika publicēts 2019. gada aprīļa numurā.

Līča reģions starptautiskās politekonomijas kontekstā spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Reģiona valstis, Omāna, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Katara, Bahreina, Kuveita, Irāka, Saūda Arābija un Irāna ir nozīmīga artērija globālās stabilitātes nodrošināšanā, kā Eiropas Savienības (ES) sadarbības vektoros tā arī Latvijas ārējās ekonomikas attīstībā. Nozīmīgo pozīciju globālā mērogā reģionam nodrošina tieši tā investīciju politika, tirdzniecības tendences un enerģētikas sektors. Mūsdienās arvien vairāk, īpaši bagātākajās Līča monarhijas, ekonomikas diversificēšanas rezultātā lielāku fokusu liek uz digitālās ekonomikas attīstību. 

Tradicionālas ekonomikas un biznesa vides raksturojums

Īpaši pēdējās desmitgades laikā, Līča reģiona valstis ir piedzīvojušas straujas ekonomikas, demogrāfijas un sociālās pārmaiņas. Reģionam kopumā tiek novērots ne tikai pakāpenisks IKP pieaugums, bet arī stabils iedzīvotāju skaita pieaugums.Paredzams, ka reģiona ekonomiskā izaugsme turpmākajos gados attīstīsies mēreni, bet vienlaikus stabili. Turpmāko gadu IKP pieaugums pārtikušajās Līča monarhijās ir galvenokārt saistīts ar publisko investīciju projektu īstenošanu, tostarp tiem, kas atbilst reģiona valstu attīstības vīzijām, infrastruktūras investīciju projektiem pirms 2022. gada FIFA pasaules čempionāta Katarā, un notiekošajiem sagatavošanās darbiem Expo 2020 īstenošanai AAE.  Lai arī paredzams, ka Irānas ekonomiskie rādītāji 2019. gadā pasliktināsies, atgriešanās pie pieticīgas tomēr pozitīvas ekonomiskās izaugsmes ir paredzama 2020-2023. gadā.

Līdz ar naftas laikmeta beigām, enerģētikas eksports vairs nespēs balstīt valstu ekonomisko attīstību, līdz ar to lielākā daļa reģiona valstu, pāriet uz zināšanām balstītu un maksimāli diversificētu valsts ekonomiku. Plašākā līmenī Līča reģiona politisko ekonomiku raksturo trīs vispārīgi notikumi - strauja ekonomiskā izaugsme un infrastruktūras attīstība, integrācija pasaules ekonomikā un uz zināšanām balstītas ekonomikas ieviešana. No otras puses reģions joprojām saskaras arī ar virkni strukturāliem izaicinājumiem, kas ir endēmiski visā reģiona politekonomijā, tā piemēram rentierisms un ar to saistītās sekas, demogrāfiskā slodze un citiem strukturāliem trūkumiem, kas izraisa negatīvu spriedzi un kavē valstu attīstību.

Mākslīgā intelekta (MI) potenciāls

Pēdējo div’ ar pus gadsimtu laikā rūpniecības un ražošanas industrijas ir dramatiski mainījušās, un līdz ar to arī sabiedrības funkcionalitāte. Lai arī pirmā un otrā rūpnieciskā revolūcija ieviesa virkni mehānisku jauninājumu, kas veicināja preču ražošanu un attīstīja komunikācijas sakarus, trešā un ceturtā revolūcija virzās uz pilnīgu attiecību maiņu starp vidi, tehnoloģijām un cilvēci. MI var pārveidot pasaules ekonomikas produktivitāti un IKP potenciālu kopumā. IKP pieaugumu lielā mērā veicina tieši darba ražīguma palielinājums, automatizējot atsevišķus darba uzdevumus un pielāgojot jaunākas tehnoloģijas darba spēka produktivitāte aug. Lai to panāktu, ir nepieciešami stratēģiski ieguldījumi dažādu veidu tehnoloģijās. Bagātāko Līča monarhiju valdības uzskata, ka MI var atbrīvot valstis no gadu desmitiem ilgstošās atkarības no energoresursiem un kļūt par galveno virzītājspēku tautsaimniecību līdzsvarošanā.

AAE ir viena no visievērojamākajām MI stratēģijām pasaulē, un tā jau šobrīd ieņem vadošo pozīciju visā Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā. Jaunākās tehnoloģijas ietver vairākas nozares, tostarp transporta, veselības, vides, kā arī kosmosa, koncentrējoties uz efektivitātes palielināšanu valsts pārvaldes sektorā un veicinot Emirātu konkurētspēju globālā līmenī. Federācija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kurā darbojas MI ministrs. Koncentrējoties uz valsts stiprajām pusēm un pieņemot praktiskus lēmumus MI jomā, AAE plāno izmantot jaunākās tehnoloģijas nākotnes pilsētu būvniecībā, savukārt Dubaija un Abū Dabī jau tagad pieejami virkne jauninājumu tehnoloģiju un infrastruktūras jomās. Raugoties pavisam netālā nākotnē, plānota autonomo automobiļu, ātrāko vilcienu (hyperloop) transporta sistēmu, dronu piegādes, robotizētas policijas, kā arī robotizētas veselības aprūpes piemērošana un izmantošana. Piesaistot labākos talantus no visas pasaules, AAE mērķis ir uzlabot pilsoņu dzīves kvalitāti, padarot Emirātus par starptautisko inovāciju centru. Attīstības veicināšanas nolūkos ir izveidots Dubaijas Nākotnes Fonds (Dubai Future Foundation), kura mērķis ir aizvirzīt Dubaiju 10 gadus tālāk par jebkuru citu pilsētu pasaulē. 

Līdzīgi, AAE kaimiņvalsts un galvenā reģiona sabiedrotā Saūda Arābija, mācās un aizgūst idejas no mazākā kaimiņa. Arī Muhameda bin Salmana vīzija ir attīstīt karaļvalsti izmantojot robotiku un MI rīkus. 2017. gadā reklamējot sevi kā tehnoloģiju un MI attīstīšanas lielvalsti Saūda Arābija piešķīra pilsonību robotam Sofija. Saūda Arābijas vīzijas 2030 ietvaros 2016. gadā tika uzsākts nacionālās transformācijas plāns un kā daļa no šī plāna ir NEOM – visattīstītākās pilsētas pasaulē būvniecība. Būvniecības ietvaros tiek plānots izmantot jaunākās MI un robotikas tehnoloģijas.

Arī pārējās reģiona valstis arvien lielāku uzmanību pievērš sadarbības veicināšanai tieši šajā jomā, tādējādi reģionālo konkurenci tikai palielinot. Tā, piemēram, brīvo zonu - “Kataras zinātnes un tehnoloģiju parka” kā arī “Zināšanu oāzes” Omānas galvaspilsētā Maskatā mērķis ir piesaistīt kā ārvalstu tā arī vietējās investīcijas. Kataras tehnoloģiski attīstītie iedzīvotāji padara to par piemērotu vidi MI attīstībai un eksperimentiem. Tomēr 2018. gada starptautiskais inovāciju indekss vēl aizvien norāda uz lielu attīstības potenciālu. Vadošo lomu, reģiona kontekstā, šajā reitingā ieņem AAE, kam seko Katara, Kuveita, Saūda Arābija, Irāna, Omāna un Bahreina.

Šādu scenāriju realizācija var tikt skaidrota ar centieniem ielēkt un gūt līderpozīcijas ceturtajā industriālajā revolūcijā, ko pārstāv MI, robotu izmantošana, autonomie transportlīdzekļi, 3D druka, nanotehnoloģijas u.c.  Nākamo gadu potenciāls glabājās tieši šajā sektorā. Digitalizētās, robotizētās un automatizētās rūpnīcās lielu daļu darba veic iekārtas un roboti, cilvēki tos tikai pārrauga – tā ir ne tikai reģiona nākotnes perspektīva, bet jau daudzu pasaules uzņēmumu realitāte.

Šajā kontekstā reģions saprot, ka ceturto industriālo revolūciju tas zaudēt nedrīkst. Līča reģionam ir svarīgi strādāt pie mēroga izveides ko piedāvāt investoram - vai darbojoties vienā valstī, tam būs pieejams visa reģiona tirgus, tostarp digitālais tirgus, e-tirdzniecība, datu apmaiņa u.c.Liels iztrūkums ir augsti kvalificēts darbaspēks, kas ir viens no galvenajiem atslēgas punktiem. Lai arī Tuvo Austrumu kontekstā akūti risināms jautājums ir jauniešu bezdarbs, Līča monarhiju kontekstā situācija ir atšķirīga. Valstis kā piemēram AAE arvien vairāk lūkojas augsti kvalificēta darbaspēka piesaistē no citām valstīm, īpaši augsto tehnoloģiju un MI sektorā. Tāpat arī izaicinājumu kontekstā valstīm ir aktīvi jāstrādā kā pie jaunu ekonomikas modeļu  izstrādes, tā arī radošuma, inovāciju un riska uzņemšanās kultūras spēcināšanas, digitālo maksājumu pilnveides, interneta piekļuves nodrošināšanas, tiešsaistes darba kultūras piemērotības un darījumu drošības garanta. Šāds scenārijs nozīme vērienīgākas kulturālas un sociālās pārmaiņas, tomēr tehnoloģiju ietekme Līča reģiona izaugsmē ir augsta.