100 sekundes ārpolitikas fokusā: Kāpēc jāpiedalās EP vēlēšanās - Lielbritānijas piemērs

Pēdējās dienās Lielbritānijā notikuši vairāki balsojumi par britu izstāšanos no ES. Otrdien parlaments otro reizi noraidīja valdības panākto vienošanos ar ES, neskatoties uz papildus doto juridisko interpretāciju par to, ka Ziemeļīrijas robežjautājuma pagaidu risinājums nevar būt mūžīgs. Trešdien, savukārt britu parlaments noraidīja bezvienošanās scenāriju. Ceturtdien briti balsoja par izstāšanās termiņa pagarinājumu. Sausais atlikums – pēc divu gadu ilga domāšanas procesa divas nedēļas pirms izstāšanās briti ir nonākuši pie tā, ka vēl jāpadomā, stāsta LĀI un Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas Studiju fakultātes pētniece Vineta Kleinberga.

Par ko tas liecina un ko nozīmē Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā? Lielbritānijas izstāšanos no ES visvairāk proponēja Britu Neatkarības partija, kas iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieguva 27% balsu, pirmo reizi kopš 1910.gada atstājot mazākumā britu tradicionālās partijas – konservatīvos un leiboristus. Taču viņu panākumus lielā mērā nodrošināja tieši zemā iedzīvotāju aktivitāte – iepriekšējās Eiropas Parlamentā vēlēšanās 2014.gadā piedalījās tikai 35% britu. Taču vēlēšanu rezultāts britu eiroskeptiķiem ļāva izmantot Eiropas Parlamentu par Brexit tribīni, ļaujot izstāšanās kampaņai kļūt redzamākai un partijas saukļiem sasniegt lielāku iedzīvotāju daļu, norāda pētniece. 

Kā labi zināms, kampaņa sasniedza dzirdīgas ausis, taču paradokss ir tajā, ka ar sekām ir jātiek galā tradicionālajām varas partijām, jo nacionālajā parlamentā Britu Neatkarības partijai nekad nav izdevies iekļūt – jo nacionālajās vēlēšanās tomēr piedalās vairāk par pusi vēlētāju. Kā britu valdībai un parlamentam izdosies atrisināt izstāšanās jautājumu, to redzēsim tuvākajās dienās vai mēnešos. Tomēr pētniece aicina jebkuru pilsoni apdomāt, ka sekas balsošanai vai pareizāk sakot – nebalsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir daudz tālejošākas par tām pāris dienām, kurās saņemties un aiziet nobalsot.

Video tapis RSU un LĀI veidotās sērijas 100 sekundes ārpolitikas fokusā ietvaros.