Vācijas prezidentūra ES Padomē

2020.gads ir bijis izaicinājumu pilns mums visiem. Šobrīd tas ātriem soļiem tuvojas noslēgumam, un mēs visi steidzam pabeigt šogad iecerēto. Tāpat arī finiša taisnē iegājusi Vācijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē, cenšoties pabeigt pēdējos darbus un sasniegt izvirzītos mērķus, tādējādi noslēdzot tik ļoti neparasto prezidentūras posmu.

Vācijai šis ir bijis sarežģīts laiks - ar Covid-19 krīzes uzliesmojumu, dalībvalstu savstarpējām domstarpībām, kā arī aktuālajām problēmām, kas norisinājās starptautiskajā politiskajā arēnā. Neskatoties uz to, Vācija šo sarežģīto posmu ir pārvarējusi, atrodot kompromisus starp dalībvalstīm un sekmējot tālāku ES attīstību. 

Šie seši mēneši kopš 1. jūlija, kad Vācija pārņēma prezidentūru ES Padomē, ir aizritējuši ātri un darbīgi. Līdzās milzīgajam pandēmijas mestajam izaicinājumam Vācijas lielākais un nozīmīgākais uzdevums bija saistīts ar ES ilgtermiņa budžeta pieņemšanu nākamajiem septiņiem gadiem (2021. līdz 2027). Budžets ir apstiprināts un stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.  Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam kopā ar ārkārtas atveseļošanās plānu, pazīstamu kā "Next Generation EU." veido 1,8 triljonu eiro kopējo ES budžetu, kas palīdzēs pārvarēt pandēmijas izraisītās ekonomiskās sekas.

Latvija grantu veidā nākamo septiņu gadu laikā saņems vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas tiks izmantoti gan kohēzijas finansēšanai nākotnē, gan lauksaimniecībai, tāpat arī Rail Baltica tālākai attīstībai un ekonomikas atveseļošanai pandēmijas skartajās nozarēs.

Covid-19 krīzes pārvarēšana reizē ir bijusi arī iespēja un motivācija paātrināt to mērķu sasniegšanu, kurus Eiropas Komisija izvirzīja savā darba plānā līdz 2024. gadam. Piemēram, viens no uzdevumiem bija panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Līdz ar to  dalībvalstu apstiprinātais mērķis līdz 2030. gadam samazināt oglekļa emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni vērtējams kā Vācijas prezidentūras sasniegums. Tas ļaus visām ES dalībvalstīm kļūt vēl zaļākām, tādējādi cīnoties ar klimata pārmaiņām.

Šajā laikā Vācija ir aktīvi iesaistījusies arī Apvienotās Karalistes un ES tirdzniecības līguma izveidē, kas stātos spēkā pēc Brexit pārejas perioda beigām - tas satrauc ne tikai visas ES dalībvalstis, bet arī mūsu pašu tautiešus. Nespēja panākt vienošanos ne tikai radītu ievērojamus riskus tirdzniecībā Apvienotajai Karalistei, bet dažos gadījumos būtu problemātiska arī Eiropas Savienībai. Tāpēc vienošanās starp ES un Apvienoto Karalisti Vācijas prezidentūras noslēdzošajā posmā būtu ārkārtīgi nozīmīga.

Neskatoties uz izaicinājumiem, ar ko Vācijai nācās saskarties savas prezidentūras laikā, tā ir veiksmīgi tikusi ar tiem galā, un prezidentūra vērtējama kā izdevusies. Vācija ir veiksmīgi atradusi kompromisus un panākusi ikvienam ES iedzīvotājam būtiskus rezultātus. Vācija to nebūtu spējusi paveikt viena. Šajos procesos jāatzīmē ES dalībvalstu savstarpējās sadarbības nozīme, tostarp arī Latvijas atbalsts, īpaši uzsverot Latvijas iesaisti sarunās, sniedzot priekšlikumus Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānos un citos jautājumos.

Līdz ar Vācijas prezidentūru ir sperts liels solis COVID-19 pandēmijas ekonomisko seku likvidēšanā, inovatīvākas, drošākas, taisnīgākas, ilgtspējīgākas, spēcīgākas un kopīgās vērtībās balstītas Eiropas Savienības veidošanā. Pēc Vācijas prezidentūru uzņemsies Portugāle, kurai 2021. gada otrajā pusē sekos Slovēnija. Tas nozīmē, ka sasniegtais progress neapstāsies un tiks turpināts arī visu 2021. gadu.  “Kopā uz Eiropas atveseļošanos!”

Publicēts 23. decembris, 2020