Vācijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē #EU2020DE

Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir būtisks notikums katras Eiropas Savienības dalībvalsts ārpolitiskajā darbībā. Eiropas Savienības Padome ir viena no trim ietekmīgākajām Eiropas Savienības institūcijām. Un ņemot vērā Eiropas Savienības pieņemto lēmumu nozīmi gan dalībvalstīs, gan arī pasaules politikā un ekonomikā kopumā, tas padara prezidēšanu šajā institūcijā par ļoti būtisku notikumu.

ES Padomē prezidējošā valsts ir tā, kura vada ministru sanāksmes deviņās no desmit šīs institūcijas formātiem un veido to dienaskārtību. Prezidējošās valsts ministriem arī ir jāpārstāv ES Padome arī sarunās ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, izstrādājot ES likumdošanu, un palīdz ES amatpersonām attiecībās ar trešajām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām.

Katra no šā brīža Eiropas Savienības dalībvalstīm ir prezidējusi Eiropas Savienības Padomē. To rotācija notiek pēc iepriekš panāktas vienošanās un šobrīd apmēram reizi četrpadsmit gados dalībvalstīm ir iespēja ne tikai kļūt par politiski nozīmīgāko ES valsti, bet arī izmantot pastiprināto Eiropas un arī pasaules mediju interesi par valsti. Uz sešu mēnešu posmu, vai nu gada pirmajā pusgadā vai otrajā pusgadā, dalībvalsts un tās administrācijai ir jābūt mobilizētai gan plānoto un tekošo likumdošanas aktu virzīšanai, gan arī spējīgai vadīt sanāksmes krīžu apstākļos.

Tieši biežās krīzes un negaidītie jautājumi ir tas, kas parāda ikvienas ES Padomē prezidējošās valsts spēju vai nespēju vadīt. Neatkarīgi vai tā ir maza vai liela ES dalībvalsts. Vai tai ir tikai viena pieredze ES Padomes vadīšanā kā Latvijai, vai arī tā ir trīspadsmitā prezidentūra kā šobrīd Vācijai. Spēja uzņemties atbildību un sastrādāties ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ar citām Eiropas Savienības institūcijām un ar pašu Eiropas Savienības Padomes birokrātisko aparātu – Padomes Ģenerālsekretariātu, ir būtisks nosacījums.

Katras prezidentūras uzdevums ir būt par taisnīgu brokeri. Tikai godīgums un vienlīdzīga neitralitāte pret visiem partneriem ir pierādījies kā pamats veiksmei ES Padomes vadīšanā. Veiksmīgi novadīta prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir valsts prestiža jautājums. Tas ir valsts dalības Eiropas Savienībā brieduma jautājums. Tas ir faktisks pārbaudījums katras prezidējošās valsts politiskajai elitei, diplomātiskajam dienestam, valsts pārvaldei kopumā un arī valsts sabiedrībai, ne tikai, cik spējīgas visas šīs sastāvdaļas ir savstarpēji sadarboties viena mērķa sasniegšanā, bet arī cik ļoti valsts spēj atsvešināties no savām tiešajām interesēm un koncentrēties uz visas Eiropas Savienības izaicinājumiem un vēlmēm.

Katras prezidentūras ES Padomē plānoto darbu saraksts un idejiskais uzstādījums ir lasāms tās sešu mēnešu darba programmā. Katra prezidentūra, ņemot vērā aktuālos notikumus, neatrisinātos likumdošanas jautājumus, reformu nepieciešamības, Eiropas Savienības kopējo attīstību un izaugsmi, izstrādā un publisko sešu mēnešu darba programmu. Tā ir apmēram divdesmit lappušu garš materiāls, kurš atspoguļo situāciju Eiropas Savienībā un tās politiskās, ekonomiskās, sociālās, klimata, drošības un daudzu citu jautājumu nepieciešamības. Šā brīža izaicinājumus Eiropas Savienībai var skaidri redzēt šā brīža prezidentūras – Vācijas – sešu mēnešu darba programmā. Vācijas valsts izvēlētās prioritātes skaidri parāda ilgtermiņa skatījumu uz ES nākotni. 

Vācijas saskatītās tās prezidentūras vadlīnijas ir vispirms jau COVID-19 pandēmijas ekonomisko seku likvidēšana, kam seko inovatīvākas, drošākas, taisnīgākas, ilgtspējīgākas, spēcīgākas un kopīgās vērtībās balstītas Eiropas Savienības veidošana, kas spēj sevi tā arī pasniegt pārējai pasaulei. Vācijas prezidentūra izvēlētais moto ir “Kopā uz Eiropas atveseļošanos”. Tas skaidri iezīmē skaudro realitāti, kurā atrodas Eiropas Savienība ne tikai ekonomiski COVID-19 pandēmijas dēļ, bet arī politiski, Brexit un attiecību pasliktināšanās ar Amerikas Savienotajām valstīm dēļ.

Vācijas uzsvērtā ekonomikas atveseļošanās ir prioritāri risināms jautājums, ko izraisījusi vēl nebijusi krīze Eiropas Savienības vēsturē – strauja lipīgas slimības izplatīšanās ar sekojošu nepieciešamību ierobežot ekonomisko darbību, masveidā ieviest robežkontroli Šengenas zonā, un saudzēt valstu veselības sistēmas no sabrukšanas. Eiropas Savienībai nav sniegtas kompetences darboties veselības jomā, tādēļ ES līmeņa atbilde var būt tikai ekonomiskās stimulācijas pasākumi. Šajā gadījumā nākamā ES daudzgadu budžeta 2021.-2027. gadiem un ekonomiskās atveseļošanās instrumentu izveidošana ir fundamentāli svarīgs jautājums.

Un, kā parādīja Vācijas prezidentūras pirmais mēnesis, tas arī tika izdarīts, tostarp arī Latvijai iegūstot būtisku atbalstu gan turpmākajam Kohēzijas finansējumam, gan lauksaimniecībai, gan Rail Baltica tālākai attīstībai, gan arī ekonomikas atveseļošanai pandēmijas skartajās nozarēs. Bet, protams, ka šis ir tikai viens no instrumentiem un Eiropas Savienības spēka un ilgtspējas nodrošināšanai ir nepieciešama virkne arī citu pasākumu un strukturālu reformu. Eiropas Savienības modernizācijas centieni ir iekļauti arī Vācijas prezidentūras ES Padomē sešu mēnešu darba programmā.

Vācija uzsver nepieciešamību strādāt pie Eiropas Savienības digitalizācijas turpināšanas un pat pie digitālās suverenitātes attīstīšanu, kas iekļauj arī noturīgas, neatkarīgas telekomunikāciju infrastruktūras izveidošanu. Inovāciju veicināšana gan atbalstot mazos un vidējus uzņēmējus, gan mainot likumdošanu attiecībā uz valstu sniegto atbalstu lielo uzņēmumu darbībai globālā mērogā ir starp primārajiem piedāvājumiem. Tas ne tikai ļautu modernizēt Eiropas Savienības ekonomiku, bet arī sekmētu sociālo un ekonomisko konverģenci ES dalībvalstu un sabiedrību starpā. Ienākumu, sociālā, dzimumu un cita veida nevienlīdzība ir izaicinājums, kas šķeļ un demotivē iedzīvotājus gan ekonomiski, gan politiski. Tādēļ arī viens no Vācijas priekšlikumiem ir tomēr citās ES dalībvalstīs pretrunīgi vērtētais ES ietvars nacionālo minimālo algu noteikšanai.

Bez ekonomiskajiem izaicinājumiem ES pilsoņu drošībai, ir jārūpējas arī par cīņu pret modernajiem drošības izaicinājumiem gan sabiedrībām, gan arī demokrātiskajām institūcijām. Dezinformācija, naida runa, rasisma izpausmēm dažādās formās ir graujoši elementi, kas tiek administrēti gan ES iekšpusē, gan no ārpuses. Līdzīgi kā terorisma sērgu nevar uzskatīt par pilnībā uzvarētu, arī pret hibrīdveida apdraudējumiem, draudiem informatīvajai telpai un Eiropiešu dzīvesveidam ir jāvēršas ar stingru nelokāmību. To skaidri uzsver arī Vācijas sešu mēnešu darba programma tās prezidēšanai Eiropas Savienības Padomē.

Daudzu draudu uzvarēšanai pietiktu ar Eiropas Savienības pašas resursiem, bet partneru atbalsts, labas kaimiņattiecības ar tuvākajiem reģioniem, starptautiskās tiesiskās sistēmas un starptautiskās tirdzniecības saglabāšana ir būtiski elementi, lai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis var turpināt izaugsmi. Amerikas Savienotās Valstis līdzās ES kaimiņreģioniem ir stratēģiski svarīgi partneri vai izaicinājumi, kuru risināšanai ir nepieciešama pacietība un diplomātiskā izveicība.

Vācijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē notiek Eiropas Savienībai nozīmīgā brīdī, kad izšķiras organizācijas nākotnes ceļi. Un Vācijas līderība jau kārtējo reizi tiek sagaidīta un iedrošināta.

Publicēts 22. septembris, 2020